SPORTA ĀRSTA SPECIALITĀTE

Latvijas Sporta medicīnas asociācija

Likumdošana Sporta medicīnas nozarē un Sporta ārsta darbība veselības nozarē

 

Latvijas Sporta medicīnas asociācija pārstāv Latvijas sertificētos sporta ārstus, veicina viņu profesionālo, tiesisko un ekonomisko interešu aizstāvību, kā arī realizē mērķi, nodrošināt pilnvērtīgu Sporta medicīnas nozares darbību un paaugstināt sporta ārsta specialitātes prestižu Latvijā.

Sporta medicīnas nozares un Sporta ārsta darbību nosaka:

  • Likums ”Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”,
  • Ārstniecības likums,
  • Sporta likums,
  • Izglītības likums,
  • Pacientu tiesību likums,
  • Farmācijas likums,
  • Darba aizsardzības likums,
  • Epidemioloģiskās drošības likums,
  • Atkritumu apsaimniekošanas likums,
  • Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums (daļai sporta ārstu),
  • Augstāk minētiem likumiem attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 314 (2016. gada 24. maijā) un Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” nosaka, ka sporta ārsts ir Latvijas Republikā reglamentēta profesija.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.268 (2009.gada 24.martā) “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” nosaka sporta ārsta specialitātes nepieciešamo teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, kompetenci ārstniecībā un pacientu aprūpē, darba apjomu un specifiku. Šo noteikumu 2.49 punktā noteikts, ka Sporta ārsts (specialitātes kods – P36) ir ārsta pamatspecialitāte, kuru var iegūt pēc 6 gadu pamatstudijām RSU vai LU Medicīnas fakultātē un 4 gadu specializācijas Sporta ārsta rezidentūrā.

Sporta ārsta kompetencē ir:

  • veikt sportistu, tai skaitā bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi un parasportistu, iedzīvotāju un pielāgota sporta dalībnieku veselības aprūpi: padziļināto, posma un papildu profilaktisko medicīnisko pārbaudi, medicīniski pedagoģiskos novērojumus un medicīnisko uzraudzību;
  • organizēt un koordinēt ar sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību saistītos jautājumus sadarbībā ar citām ārstniecības personām, sporta organizāciju darbiniekiem un citām iesaistītām personām;
  • veikt ar fiziskām aktivitātēm un sporta nodarbībām saistīto slimību un traumu profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, kā arī fizikālās un rehabilitācijas medicīnas pasākumus sportā;
  • veikt pasākumus sportistu sagatavošanā slodzei un pēc slodzes atjaunošanā;
  • sniegt konsultācijas bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar aptaukošanos, gados vecākiem cilvēkiem un citām personu grupām par fiziskām aktivitātēm un fiziskas slodzes ietekmi;
  • piedalīties sabiedrības izglītošanā par aktīvu dzīvesveidu un fizisko aktivitāšu popularizēšanā mazkustīga dzīvesveida izraisītu hronisku slimību profilaksei;
  • piedalīties citu ārstniecības personu, studentu un sporta organizāciju darbinieku izglītošanā par fiziskas slodzes ietekmi uz organismu, fizisko un funkcionālo darbspēju novērtēšanu, piemērota sporta veida izvēli, drošu sportu jaunajiem sportistiem, uztura bagātinātāju, zāļu un citu farmakoloģisku vielu lietošanas drošību un ietekmi uz organismu, par dopinga kontroli;
  • uzlabot Drošības standartus un Veselības aprūpi sportā.

 

Atbilstši šiem MK noteikumiem, lai veiktu ārstniecisko darbību, sporta ārstam ir teorētiskās zināšanas un praktiskās zināšanas un iemaņas šādos jautājumos (tās vispusīgi un padziļināti nav citas specialitātes ārstam):

  • sporta medicīnā izmantojamās diagnostiskās un ārstnieciskās metodes un manipulācijas, to lietošanas indikācijas un iegūto rezultātu izvērtēšana, tai skaitā pacienta dzīves, ģimenes, sporta un slimības anamnēzes iegūšana,
  • pacienta fiziskās veselības novērtēšana, pacienta funkcionālā stāvokļa noteikšana un darbspēju novērtēšana,
  • atbilstības sporta veidam noteikšana, fiziskās slodzes noteikšana atbilstoši katra organisma veselībai, fiziskajām un funkcionālajām spējām, ieteikumi, nosakot pacientam piemērotu fizisko slodzi,
  • atbilstības noteikšana dalībai sporta sacensībās,
  • ar sportu saistīto slimību un traumu diagnostika, ārstēšana un profilakse,
  • sporta treniņu (nodarbību) izraisīto slimību un traumu cēloņu noteikšana;
  • sporta fizioloģija, sporta bioķīmija; sporta morfoloģija; funkcionālā anatomija un biomehānika;
  • treniņu (sporta nodarbību) teorijas un metodikas pamati;
  • treniņu (sporta nodarbību) režīma, biežuma un perioda ietekme uz organismu un tā atbildes reakcija uz slodzi;
  • konkrēta sporta veida specifika un ietekme uz organismu;
  • sportista uzturs un sporta uzturs;
  • citu faktoru (ģenētiskas īpatnības, brieduma pakāpe, uzturs, iepriekšējā fiziskā sagatavotība, apkārtējā vide, miegs, atpūta, stress, slimība vai trauma, motivācija, ceļošana, aklimatizācija) ietekmes uz organismu un atbildes reakcijas uz slodzi izvērtēšana un savstarpēja mijiedarbība;
  • fizikālā un rehabilitācijas medicīna sportā;
  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;
  • piemērotības sporta veidam novērtēšana,
  • specifisku personu grupu identificēšana (personas ar pēkšņas nāves risku, pusaudži un gados jaunas personas, kurām ir paaugstināts risks ļaunprātīgai zāļu vai alkohola lietošanai, nosliece uz depresiju)
  • atbilstošu fizisko aktivitāšu ieteikšana, izvērtējot iegūtos anamnēzes datus, orgānu sistēmu objektīvās izmeklēšanas un funkcionālo testu datus, diagnostisko izmeklējumu rezultātus un citu speciālistu atzinumus;
  • komandas darba organizēšana optimālai sportista veselības aprūpei,
  • savlaicīga ar fizisku slodzi saistītu slimību un traumu profilakse, diagnostika, ārstēšana un efektīva sportista fizisko darbspēju izmantošana labāku sporta rezultātu sasniegšanai;
  • sadarbībā ar citiem speciālistiem slimību un traumu diagnostika un ārstēšana sportistiem;
  • uztura bagātinātāju, zāļu un citu farmakoloģisku vielu lietošana sportā un ietekme uz organismu;
  • dopinga kontrole un antidopinga pasākumi;
  • sporta medicīnas psihosociālie aspekti: ētika, psiholoģija, saskarsme;
  • profesionālās darbības juridiskie pamati.

 

Lai sporta ārsts varētu veikt savu profesionālo darbību, viņam ir nepārtraukti jāizglītojas, apmeklējot LSMA sēdes, izglītojošus seminārus, konferences un kongresus un ik pēc 5 gadiem ir jāveic resertifikācija Latvijas sporta medicīnas asociācijā.

 

Sporta ārsta darbu sportista aprūpē nosaka arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 594 Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība, 06.09.2016., atbilstoši, kuriem sporta ārsts veic:

  • sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi regulāru medicīnisko uzraudzību,
  • ja sporta ārsts ir papildus sertificēts Latvijas kardiologu biedrībā – Slodzes testa metodēs un elektrokardiogrāfijā, un organizācijai, kurā strādā sporta ārsts ir pietiekams medicīniski tehniskais nodrošinājums, tad veic arī padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes vienu reizi gadā: sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi no 8 gadu vecuma agrīnas specializācijas sporta veidos: daiļslidošana, sporta dejas, mākslas un sporta vingrošana vai 10 gadu vecuma pārējos sporta veidos vai paaugstinātas fiziskās slodzes gadījumā, piemēram, balets, dejošana, citi,
  • izsniedz sportistiem un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi likumīgajiem pārstāvjiem izrakstu par veiktās medicīniskās pārbaudes rezultātiem un ieteikumiem par ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem, optimālu fizisko slodzi un atļauju sportot un piedalīties sporta sacensībās.
  • papildu profilaktiskās medicīniskās pārbaudes, ietverot vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanu, kontrindikāciju noteikšanu paaugstinātai fiziskai slodzei un ieteikumu sniegšanu individuāli piemērotam treniņu režīmam:
  • pēc akūtas slimības vai traumas,
  • hroniskas slimības paasinājuma,
  • vismaz sešus mēnešus ilga sporta treniņu vai nodarbību pārtraukuma.
  • atbilstoši plānam, kas saskaņots ar sporta organizācijas vadītāju, un sadarbībā ar sporta speciālistu veic medicīniski pedagoģiskos novērojumus sporta treniņu vai nodarbību norises vietā un sniedz konsultācijas par nepieciešamajām izmaiņām treniņu režīmā un citiem pasākumiem.

 

Nevienas citas specialitātes ārsts vai fizioterapeits nav tiesīgs un nevar veikt

sporta ārsta pienākumus!

 

Ģimenes ārsts, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 594 (2016. gada 6. septembrī) “Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība” veic:

  • profilaktiskās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi pirms iestāšanās sporta izglītības iestāde;
  • profilaktiskās medicīniskās pārbaudes reizi gadā līdz 7 gadu vecumam agrīnas specializācijas sporta veidos vai līdz deviņu gadu vecumam pārējos sporta veidos vai paaugstinātas fiziskās slodzes gadījumā;
  • profilaktiskās medicīniskās pārbaudes reizi gadā, ja nodarbojas ar šādiem sporta veidiem – biljards, boulings, bridžs, dambrete, šautriņu mešana, galda hokejs, golfs, kērlings, korespondencšahs, makšķerēšana, minigolfs, novuss, šaušana ar fiksētu vai kustīgu mērķi, lidmodeļu sports, petanks un šahs
  • savas kompetences ietvaros konsultē pēc akūtas slimības vai traumas, hroniskas slimības paasinājuma vai pēc vismaz sešus mēnešus ilga sporta treniņu vai nodarbību pārtraukuma, ietverot vispārējā veselības stāvokļa novērtēšanu.

 

Latvijas Sporta medicīnas asociācija