Latvijas sportistiem, sporta entuziastiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem

Esam izvērtējuši pieejamo zinātnisko informāciju attiecībā uz Covid-19 slimības un vakcīnas ietekmi uz sportista vai fiziski aktīva cilvēka organismu. Pasaulē un Latvijā jau gandrīz 2 gadus plosās Covid-19 pandēmija, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Pasaulē un Latvijā ievērojami ir pieaugusi saslimstība ar Covid-19 vīrusa infekcijas slimību. Latvijā 252728 cilvēkiem ir apstiprināta Covid-19 infekcija un 4155 cilvēki ir miruši (SPKC dati, 29.11.2021.). Slimības izplatības gaita pasaulē ir viļņveidīga. Covid-19 pandēmija rada veselības riskus ikvienam cilvēkam, tai skaitā sportistiem, ierobežo brīvību un iespēju trenēties un piedalīties sporta sacensībās. No visām pieejamām metodēm vakcinācija ir efektīvākais līdzeklis, kā samazināt slimības izplatību, atvieglot slimības norisi un panākt pandēmijas kontroli. Sportistiem vakcinācija ir tikpat efektīva kā vispārējā populācijā. Zinātniskajos pētījumos Sporta medicīnā nav pierādīts vakcinācijas pret Covid-19 kaitējums sportista veselībai.

Pasaules un Latvijas sporta medicīnas praksē sportistu vakcinācija nav nekas jauns, tās pamatotība ir sen pierādīta, kad gatavojoties sacensībām dažādās Pasaules valstīs, sportistiem tiek veikta attiecīgā valstī ieteiktā vakcinācija, piemēram, dodoties uz Brazīliju, sportisti tika vakcinēti pret A un B hepatītiem, utt.. Sportistu organisma reakcija uz vakcināciju ir pētīta un pierādīts, ka regulāra augstas intensitātes fiziskā slodze izsauc izteiktāku organisma atbildi, ražojot vairāk antivielu (Ledo, Schub, Ziller et al, 2020). Pieejamo zinātnisko pētījumu dati liecina, ka vakcinācija var nodrošināt vieglāku Covid-19 slimības norisi konkrētam indivīdam, ātrāku atveseļošanos ar sekojoši īsāku vīrusa pārnēsātāja laiku, kā arī pasargāt no smagas slimības gaitas un nāves. Ir pierādīts, ka vakcinācija sportistam samazina risku inficēties treniņu un sporta sacensību laikā. Tāpēc organizējot sporta nodarbības ir jānodrošina dažādi apstākļi vakcinētiem un nevakcinētiem sportistiem.

Rekomendācijas vakcinācijai pret Covid-19 sportistiem ir jāpiemēro individuāli, īpaši augstas klases sportistiem cenšas līdzsvarot risku vakcinācijai un imūnsistēmas reakcijai. Visas pieejamās vakcīnas pret Covid-19 var izraisīt blakusefektus iedzīvotājiem un arī sportistiem, lielākajā daļā gadījumu tie ir viegli simptomi, piemēram, sāpes, apsārtums injekcijas vietā, nogurums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, galvas sāpes, muskuļu sāpes, citas. Smagi vakcīnas izraisīti blakusefekti tiek novēroti 1-3% indivīdu un tie ir atkarīgi no vakcīnas tipa (Meyer, Wolfarth, Gärtner, 2021). Blakusefekti var ietekmēt spēju trenēties un startēt sporta sacensībās. No otras puses, aizsardzība, kuru nodrošina vakcinācija, sportistiem ir nozīmīgāka, jo saslimšana ar Covid-19 infekciju var izraisīt ļoti izteiktu organisma imūnsistēmas reakciju, salīdzinot ar reakciju uz vakcināciju. Savlaicīga vakcinācija nodrošinās pilnvērtīgāku fizisko un psiholoģisko sagatavošanos sporta sacensībām, drošāku un vienkāršāku ceļošanu. Lai sportists varētu sagatavoties un pieņemt lēmumu, ar savu sporta ārstu un ģimenes ārstu var apspriest vakcīnas izvēli, efektivitāti, protokolu: vakcinācijas vietu, laiku, fiziskās slodzes plānošanu pirms un pēc vakcinācijas, iespējamos blakusefektus, arī par vakcīnas izvēli pēc pārslimošanas (Hull, Schwellnus, Pvne et al, 2021).

Gatavojoties vakcinācijai, 48-72 stundas pēc vakcīnas saņemšanas jāieplāno samazināta treniņu slodze un nepiedalīšanās sporta sacensībās, jāuzņem pietiekami ūdens, konsultējoties ar ārstu, nepieciešamības gadījumā var lietot pretsāpju vai temperatūru pazeminošu līdzekļus un neieplānot vakcināciju pirms svarīgām sporta sacensībām vai treniņu perioda (Meyer, Wolfarth, Gärtner, 2021). Blakusefektu gadījumā treniņu biežums un fiziskās slodzes intensitāte ir jāierobežo vai jāsamazina līdz simptomi izzūd. Blakusefektu iespējamība nav iemesls nevakcinēties.

Profilaktiski pirms vakcinācijas lietot ķermeņa temperatūru pazeminošus līdzekļus speciālisti neiesaka, lai nemazinātu vakcīnas efektivitāti. Tos iesaka lietot ne ātrāk kā 6 stundas pēc vakcinācijas (Etminan, Sodhi, Ganjizadeh-Zavareh, 2021). Pandēmijas ilgums nav zināms un var ieilgt vairāku mēnešu, pat gadu garumā, arī jaunas vīrusa mutācijas ir iespējamas. To vēlams ņemt vērā izdarot izvēli par labu vakcinācijai un veicot revakcināciju.

Covid-19 slimības gadījumā, simptomu skaits un smagums ir svarīgi rādītāji slimības smaguma noteikšanai. Lielbritānijas iedzīvotāju pētījums parādīja, ka 10% indivīdu simptomi saglabājas vairāk nekā 28 dienas, bet vidēji 5% indivīdu – 84 dienas vai ilgāk (Sudre, Murray, Varsavsky, 2021). Iemesli, kāpēc indivīdam var attīstīties izteiktāki simptomi un smagāka vai ieilgusi slimības forma ir neskaidri. Biežākais hositalizācijas iemesls ir pneimonija vai esošu blakusslimību paasinājums (Docherty, Harrison, Green et al, 2020. Savukārt kā komplikācija Covid-19 slimības gadījumā 5-25% stacionēto indivīdu var attīstīties miokarda bojājums (White-Dzuro, Gibson, Zazzeron et al 2021). Smaga slimības gaita var arī būtiski ietekmēt sportista atveseļošanās ilgumu un radīt sekas. Lielbritānijā veiktā sportistu pētījumā starp 2020 februāri – 2021 janvāri, 147 sportistiem (vecums 24,7±5,2 gadi) tika diagnosticēts Covid-19. Vidējais simptomu ilgums sportistiem bija 10 dienas (6-17 dienas), bet 14% sportistu – vairāk nekā 28 dienas. Sportisti Covid-19 slimības dēļ zaudēja vidēji 18 treniņu dienas (12–30) dienas, bet 27% no tiem  vairāk nekā 28 dienas, kas salīdzinot ar  respiratoru vīrusu infekciju norisi 6 dienas (0-7 dienas) citos gados ir 2-3 reizes ilgāk (Hull, Wootten, Moghal et al, 2021).

Veiksmīgu atgriešanos pēc Covid-19 pārslimošanas nodrošina patstāvīga sadarbība starp sportistu, sporta ārstu un sporta treneri. Pirms atgriešanās sportā bērns ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportists veic Papildus medicīnisko profilaktisko pārbaudi, ja nepieciešams sporta ārsta nozīmētas papildus izmeklēšanas metodes. To atbilstošu rezultātu gadījumā, sporta ārsts individuāli plāno katram indivīdam individuāli piemērotu fizisko slodzi, ar iespējamiem fiziskās slodzes ierobežojumiem sākuma periodā. Sporta organizācijā strādājošs sporta ārsts, novērojot sportistu, veic veselības risku novērtējumu, ieskaitot paaugstinātu sporta traumu risku, dēļ iepriekšēja fiziskās slodzes pārtraukuma perioda un sadarbībā ar sporta treneri rūpējas, lai sportistam tiktu nodrošināta individuāla un pakāpeniska atgriešanās sporta treniņos un vēlāk dalība sporta sacensībās ar maksimālu fizisko slodzi (Elliott, Martin, Heron et al, 2020; Stokes, Jones, Bennett et al, 2020; Hull, Loosemore, Schwellnus, 2020).

Ikvienam indivīdam, tai skaitā sportistiem ir svarīgi pievērst uzmanību veselības uzturēšanai un stiprināšanai, veicot regulāru vidējas intensitātes fizisko slodzi, vienlaicīgi sekojot līdz pašsajūtai un sūdzībām. Sporta sacensību atcelšanas gadījumā, trenēties, lai uzturētu organisma vispārējo fizisko sagatavotību. Sporta ārstu ieteikumi:

  • Neveikt fizisko slodzi, ja ir jebkādi simptomi. Lūgt ārsta padomu.
  • Hroniskas slimības gadījumā, nenodarboties ar sportu kopējā sporta zālē ar citiem indivīdiem, bet darīt to individuāli, ja nepieciešams ar sporta ārsta koriģētu treniņu plānu.
  • Sportojot ievērot sociālo distancēšanos, mazgāt un dezinficēt rokas, nodarbības laikā uz rīkiem lietot personīgo dvieli un dezinficēt sporta aprīkojumu, neaiztikt ar rokām seju un acis.

LSMA valde

Zinātniskās atsauces:

  • Docherty AB, Harrison EM, Green CA, et al,Features of 20 133 UK patients in hospital with covid-19 using the ISARIC WHO Clinical Characterisation Protocol: prospective observational cohort study. BMJ 2020;369:m1985. doi:10.1136/bmj.m1985
  • Elliott N, Martin R, Heron N, et al, Infographic. graduated return to play guidance following COVID-19 infection. Br J Sports Med 2020;54:1174–5. doi:10.1136/bjsports-2020-102637
  • Etminan M, Sodhi M, Ganjizadeh-Zavareh S,Should Antipyretics Be Used to Relieve Acute Adverse Events Related to Coronavirus Disease 2019 Vaccines? Chest. 2021:S0012-3692(21)00254-3
  • Hull JH, Loosemore M, Schwellnus M. Respiratory health in athletes: facing the COVID-19 challenge. Lancet Respir Med 2020;8:557–8. doi:10.1016/S2213-2600(20)30175-2
  • Hull JH, Schwellnus MP, Pvne DB, et al, Covid-19 vaccination in athletes: ready, set, go…The Lancet. 2021 May;9/5:455-456. doi:10.1016/S2213-2600(21)00082-5
  • Hull JH, Wootten M, Moghal M, et al, Clinical patterns, recovery time and prolonged impact of COVID-19 illness in international athletes: the UK experience. BJSM, 2021 Aug. doi:10.1136/bjsports-2021-104392
  • Ledo A, Schub D, Ziller C, et al, Elite athletes on regular training show more pronounced induction of vaccine-specific T-cells and antibodies after tetravalent influenza vaccination than controls. Brain Behav Immun. 2020 Jan;83:135-145. doi:10.1016/j.bbi.2019.09.024.
  • Meyer T, Wolfarth B, Gärtner B. Recommendations for athletes to vaccinate against SARS-CoV-2. Sportmed.2021; 72: E1-E4. doi:10.5960/dzsm.2021.486.
  • Stokes KA, Jones B, Bennett M, et al, Returning to play after prolonged training restrictions in professional collision sports. Int J Sports Med 2020;41:895–911. doi:10.1055/a-1180-3692
  • Sudre CH, Murray B, Varsavsky T,Attributes and predictors of long COVID. Nat Med 2021 Apr;27(4):626-631. doi:10.1038/s41591-021-01292-y
  • White-Dzuro G, Gibson LE, Zazzeron L, et al. Multisystem effects of COVID-19: a concise review for practitioners.Postgrad Med. 2021;133(1):20-27. doi:10.1080/00325481.2020.1823094
Latvijas Sporta medicīnas asociācija apvieno sporta ārstus Latvijā, laipni aicināti mums pievienoties arī citu specialitāšu ārsti un nozaru speciālisti.